Latviski
Šā gada četru mēnešu statistiskie rādītāji liecina, ka Rīgas brīvostā kopumā ir pārkrautas 13,4 milj. tonnu dažādu kravu, kas ir par 21% vairāk kā iepriekšējā gada attiecīgajā pārskata periodā.
Analizējot pieaugumu pa kravu segmentiem, jāsecina, ka vislielākais pieaugums 35,9% saglabājas lejamkravu grupā. Salīdzinot ar pagājuša gada 4 mēnešiem naftas produktu apjoms ir pieaudzis par 1 milj. tonnu un sasniedz 3,8 milj. tonnu. Naftas produkti sastāda 99.7% no visa lejamkravu segmentā pārkrauto kravu apjoma, līdz ar to sašķidrinātās gāzes apjoma kritums (-66%) uz kopējo segmenta statistiku atstāj nebūtisku iespaidu.
Turpina palielināties arī ģenerālkravu pārvadājumi caur Rīgas ostu, kas kopumā pieauguši par 10,3%. Ģenerālkravu segmentā kā stratēģiski nozīmīgu panākumu var uzskatīt šī gada laikā palielināto konteinerkravu pārvadājumu apjomu Rīgas ostā. Šogad apstrādāti 1,3 milj. tonnu konteinerizēto kravu, kas ir par 5% vairāk kā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Pozitīvi jāvērtē tendence samazināties caur ostu nosūtīto tukšo konteineru skaitam. Tas skaidrojams ar to, kas ostas termināļi aizvien vairāk piedāvā dažādu kravu, jo īpaši caur ostu nosūtīto kokmateriālu kravu, konteinerizēšanas iespējas. Tas ļauj optimizēt kravu pārvadājumus un nodrošina konkurētspējīgu pakalpojumu pieejamību Rīgas ostā.
Papildus ģenerālkravu segmentā par 3,6% auguši arī Roll on/Roll off kravu apjomi. Ņemot vērā ģenerālkravu segmenta salīdzinoši veiksmīgos rādītājus, jāatzīmē tas, ka šo rezultātu ietekmējuši arī dažādu metālu, pārtikas, zivju un zivju produktu, kā arī ķīmisko kravu pieaugums. Ģenerālkravu segmenta kopējo kravu apgrozījumu sastāda 2,4 milj. tonnu dažādu kravu.
Beramkravu grupā vislielākā loma ir ogļu kravām, kuru apjoms, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 4 mēnešiem, ir palielinājies par 13% un sasniedz 4,7 milj. tonnu. Jāatzīmē, ka ogļu kravas sastāda aptuveni 35% no kopējā brīvostas kravu apgrozījuma.
Otrs nozīmīgākais beramkravu veids ir minerālmēsli. To pārkraušanas apjoms pieaudzis par 39% un sastāda gandrīz 700 tūkst. tonnu. Vērā ņemamais kravu apjoma kāpums skaidrojams ar 2013.gada nogalē atklātā SIA Riga Fertilizer Terminal uzsākto darbību. Plānots, ka termināļa pirmās kārtas jauda sasniegs 2 milj. tonnu gadā.
Beramkravu segmentā 6 reizes palielinājušies pārkrautie labības un labības produktu apjomi, sasniedzot 317 tūkst. tonnu. Palielinājušies rūdas, kūdras, metāllūžņu, kā arī akmens šķembas, asfalta, koksnes granulu, sojas produktu pārkrautie apjomi, vienlaikus samazinājušies koksnes šķeldas pārkrautie apjomi, šobrīd sastādot 190 tūkst. pārkrauto tonnu. Samazinājušies dažādu metālu, ferokausējumu un zāģmateriālu pārvadājumi, taču jāatzīmē, ka šīs kravas kopējā beramkravu segmentā aizņem tikai 2,6% no kopējā pārkrauto kravu apjoma.
Pateicoties būtiskāko kravu veidu pieaugumam, kopumā beramkravu segmentā ir vērojams 18% pieaugums, kas ir 7,2 milj. tonnu pārkrauto beramkravu.
Gada četros mēnešos kopumā Rīgas ostā ir apkalpoti 223 tūkstoši pasažieru, kas ir par 7,3% vairāk kā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā.
