Rīgas ostā turpinās būtiska kravu apgrozījuma pieauguma tendence

 

2014. gadā Rīgas brīvostu apmeklēja 3872 kuģi, tajā skaitā 3797 tirdzniecības kuģi. Lai arī kuģu kopskaits salīdzinājumā ar 2013. gadu nedaudz samazinājies (-1,4%), kuģu kopējā bruto tonnāža palielinājusies un sasniedz 48,3 milj. GT (+2,3%). Visbūtiskākais pieaugums reģistrēts tankkuģu vidējam GT rādītājam (+16%). Ja iepriekšējos gados tankkuģi, kuru bruto tonnāža ir lielāka par 40 000GT, ostā ienāca vien 2-3 reizes gadā, tad 2014. gadā reģistrētas jau 27 šādu kuģu vizītes. 2014. gadā palielinājās arī ostā ienākušo sauskravu kuģu vidējais GT lielums (+14%), kas zināmā mērā kompensē kuģu skaita samazināšanos šajā kuģu grupā. Tāpat pieaudzis ostu apmeklējušo kruīza kuģu vidējais lielums (+5%.). Arī Rīgas ostā strādājošās konteinerlīnijas 2014. gadā ir izmantojušas lielākas kravnesības kuģus (+10% vidējam GT rādītājam). Viss iepriekš minētais apstiprina faktu, ka kravu īpašnieki aizvien turpina optimizēt pārvadājumu izmaksas un pēc iespējas cenšas izmantot lielākus kuģus. Tas vēl reizi apliecina, ka Rīgas ostā steidzami jārealizē kuģu ceļu padziļināšanas projekts un papildus dziļūdens piestātņu būvniecība.

Lielākā beramkravu osta

Nemitīgi kāpinot beramkravu apjomu, Rīgas osta kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju beramkravu segmentā ne tikai starp Baltijas valstu ostām, kur ieņem vadošo pozīciju, bet visā Baltijas valstu reģionā. Arī šī gada pirmā mēneša apstrādāto kravu apjoms liecina, ka Rīga beramkravu segmentā nostiprina savas pozīcijas. Janvārī apstrādātas 2,05 miljoni tonnu, kas ir par 19,3% vairāk kā 2014. gada sākumā.

Tradicionāli vislielāko kravu apjomu un vienlaikus arī straujāko pieauguma dinamiku sastāda ogļu pārvadājumi. Janvārī pārkrauts 1,3 miljoni tonnu, kas ir par 18,7% vairāk kā pērnā gada atskaites periodā. „Lielā mērā ogļu kravu pieaugumu var saistīt ar Krievijas politisko un ekonomisko situāciju, jo mēģinājumi stabilizēt valsts finanšu plūsmu rezumējušies tajā, ka Krievija arvien vairāk iegūst un eksportē dažāda veida energoresursus, tostarp ogles un naftas produktus. Pieņemot, ka Krievijas ekonomikai stabilizācija būs vajadzīga vēl ilgi un, ka kravu īpašnieki par pārvadājumu ceļu ir izvēlējušies Rīgas ostu, nav pamata domāt, ka ogļu kravu pārvadājuma apjomi tuvākajā laikā varētu sarukt. Protams, vienmēr pastāv iespēja, ka politisku lēmumu rezultātā jūras pārvadājumu sistēmā var notikt būtiskas izmaiņas. Mūsu ieguldījumi ostas infrastruktūrā un padziļināšanā atmaksājas, jo redzam, ka kravu īpašnieki arvien vairāk izvēlas tieši Rīgas ostu”, skaidro Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Otra nozīmīgākā kravu grupa, kas kopējā Rīgas ostas kravu struktūrā ieņem arvien lielāku īpatsvaru, ir minerālmēslu pārvadājumi. Jaunā termināļa jaudas tiek izmantotas arvien pilnvērtīgāk un to apliecina fakts, ka minerālmēslu pārvadājumu apjoms, salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, pieaudzis par 79,6%, sasniedzot teju 254 tūkstošus tonnu viena mēneša laikā.

Atsevišķi neizdalīto kravu grupā arī vērojams būtisks pieaugums - + 43,5% un sastāda 252 tūkstošus tonnu. Šīs grupas ietvaros palielinājušies pārvadājumi visos sortimenta veidos.

Vienlaikus uz pusi kritums vērojams labības produktu grupā, par 60,2% mazāk ir rūdas kravu, sarukuši ir arī zāģmateriālu, koksnes šķeldas, dažādu metālu un ferokausējumu pārvadājumi.

Ģenerālkravas iepriekšējā gada līmenī

Lai gan par 11,3% palielinājušies konteineru pārvadājumi, vidēji ģenerālkravu segmentā šā gada janvārī apstrādāts praktiski tāds pats apjoms kā iepriekšējā gada sākumā – 522 tūkstoši tonnu. Nedaudz – par 1,6% palielinājušies kokmateriālu pārvadājumi. Visbūtiskākais samazinājums noticis Roll on/roll off kravu grupā (-51,8%). Tas tiešā veidā saistīts ar Tallink prāmju regulāro reisu skaita samazināšanu. Kritušies arī dažādu metālu un pārtikas kravu pārvadājumi, taču līdz ar to, ka šie kravu veidi kopējā ostas darbības struktūrā ieņem nebūtisku vietu, uz kopējo ostas kravu apjomu tie faktiski iespaidu neatstāj.

Lejamkravu segmentā samazinājums

Šā gada janvārī lejamkravu segmentā, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi, vērojams apjoma samazinājums par 6,3%. 2015.gada janvārī apstrādāts 930 tūkstoši tonnu. Jāatzīmē, ka pagājušā gada janvārī lejamkravu segmentā tika sasniegts ļoti augsts rādītājs, kas pārsniedza 2013.gada janvāra rezultātu par 56,3%, sasniedzot 992 tūkstošu tonnu robežu, bet vēlāk vidējais mēneša apjoms stabilizējās un šā gada pirmā mēneša apjoms ir pielīdzināms 2014.gada vidējam lejamkravu apjomam.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto regulāro reisu skaitu, ir samazinājies pasažieru skaits (-40,6%).