Sadarbība ar Baltkrievijas mežsaimniekiem ļaus Rīgas ostai audzēt kokmateriālu kravu apjomus arī turpmāk

  • Drukāt

Aizvadītajā nedēļā Rīgas ostu apmeklēja Baltkrievijas Mežsaimniecības ministrijas pārstāvji, lai apspriestu sadarbību savu kokmateriālu eksportēšanā.  Viesi atzina, ka sadarbības potenciāls ir iespaidīgs, un pastāv ļoti daudz iespēju palielināt kokmateriālu tranzīta apjomus un meklēt dažādus sadarbības veidus. Turklāt Baltkrievijas puse prezentēja jau konkrētu sadarbības modeļa piedāvājumu. Rīgas ostai tas nozīmē iespēju palielināt kokmateriālu kravu apjomus arī turpmāk. 

Pārkrauto kokmateriālu apjoms Rīgas ostā strauji pieaug. 2018. gadā kokmateriālu kravu apgrozījums palielinājās par 34,5% un sasniedza 5,5 miljonus. Kokmateriāli kļuvuši par otru lielāko kravu grupu aiz oglēm.  Taču izaugsmes potenciāls šajā kravu segmentā vēl nav izsmelts. 

Aptuveni 7% no kopējā kokmateriālu kravu apjoma nāk no Baltkrievijas. Baltkrievijas koka produktu īpatsvars ostā ar katru gadu pieaug un tam ir iespējas augt arī turpmāk. “Vienu var teikt droši – potenciāls mūsu sadarbībai ir liels. Mums ir ļoti daudz iespēju audzēt apjomus un meklēt dažādus sadarbības veidus,” atzīst Baltkrievijas Mežsaimniecības ministra vietnieks Vladimirs Krečs.

Baltkrievijas Mežsaimniecības ministrijas pārstāvji iepazinās ar Rīgas ostu, apmeklēja ostas uzņēmumus, kā arī prezentēja Rīgas brīvostas pārvaldei un ostas uzņēmumiem konkrētu sadarbības modeļa piedāvājumu. Baltkrievijas mežsaimniecības nozare meklē izdevīgākos loģistikas ceļus savu kokmateriālu eksportam uz Skandināviju un Rietumeiropu. Baltkrievijas puse piedāvā investēt Rīgas ostas uzņēmumos, kļūstot par to daļu īpašniekiem. Tādējādi Baltkrievijas mežsaimnieki iegūst zināmu kontroli pār tarifiem, apejot starpnieku ķēdi. Savukārt Latvijas uzņēmumi iegūst garantētu kravu apjomu. “Šāds modelis ar Baltkrievijas kapitālu jau strādā vairākās ostās. Iespējams, ka nevajag no jauna izgudrot riteni. Ja reiz šāds sadarbības modelis strādā un sniedz labu rezultātu, droši vien to ir vērts ņemt par pamatu, lai pielietotu arī citviet, ” pārliecināts ir V. Krečs.

Izmantot vai neizmantot konkrēto Baltkrievijas puses sadarbības piedāvājumu, par to lems ostas uzņēmumi. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzskata, ka piedāvātais sadarbības modelis ir apspriešanas vērts: “Rīgas brīvostā ir virkne uzņēmumu, kas strādā ar kokmateriāliem. Tie ir gan termināļi, kas nodarbojas ar kokmateriālu pārkraušanu, gan arī uzņēmumi, kas veic kokmateriālu apstrādāšanu, pakošanu, šķirošanu un kraušanu konteineros. Es domāju, ka šī sadarbības forma varētu būt perspektīva, abpusēji izdevīga un kravu plūsmu veicinoša.”