1. Noteikumi nosaka kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. kuģis — jebkura veida jūras kuģis, kas darbojas jūrā (arī kuģis ar zemūdens spārniem, kuģis uz gaisa spilveniem, zemūdens kuģis un peldošs kuģis);

2.2. atpūtas kuģis — jebkura veida kuģis, kas paredzēts sportam vai izklaidei (neatkarīgi no dzinēja veida);

2.3. zvejas kuģis — jebkurš kuģis, kas aprīkots vai ko lieto rūpnieciskai zivju vai citu dzīvo jūras resursu zvejai;

2.4. kuģu radītie atkritumi — visi atkritumi (arī piesārņotie ūdeņi un pār­palikumi, kas rodas kuģa ekspluatācijā, bet kas nav kravu pārpalikumi un uz ko attiecas MARPOL 73/78 I, IV un V pielikums) un ar kuģa kravu saistītie at­kritumi, kas noteikti MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijās;

2.5. kravu pārpalikumi — jebkuru kravas materiālu atliekas (arī iekraušanas vai izkraušanas pārpalikumi un noplūdes), kas paliek uz kuģa, kravas tilpnēs vai tvertnēs pēc kuģa izkraušanas un tīrīšanas. Kravu pārpalikumi uzskatāmi par atkritumiem Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē;

2.6. MARPOL 73/78 — 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesār­ņo­šanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols jaunākajā redakcijā;

2.7. ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas — jebkuras stacionāras, peldošas vai pārvietojamas iekārtas, kuras var uzņemt kuģu radītos atkritumus un kravu pārpalikumus.

3. Noteikumi attiecas uz visiem kuģiem (arī uz zvejas kuģiem un atpūtas kuģiem neatkarīgi no to karoga), kas piestāj vai atrodas jebkurā ostā, izņemot kara kuģus, kara flotes palīgkuģus vai citus kuģus, kuri atrodas kādas valsts īpašumā vai lietojumā un kurus minētā valsts attiecīgajā laikposmā izmanto tikai valsts nekomerciāliem nolūkiem.

4. Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk — Latvijas ūdeņi) un ostu akvatorijās no kuģiem ir aizliegts novadīt piesārņotos ūdeņus. Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās piesārņoto ūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārsti uz kuģiem ir aizvērti un aizzīmogoti.

5. Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās ir aizliegta jebkāda kuģu radīto atkritumu sadedzināšana uz kuģiem.

6. Ostas pārvalde organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu apsaimniekošanu, ņemot vērā ostā ienākošo kuģu tipu, izmērus un tilpumu, radīto atkritumu daudzumu un veidu, kā arī ostas ģeogrāfisko stāvokli, lai nepieļautu kuģa dīkstāvi un aizkavēšanu ostā. Kravas pārpalikumu apsaimniekošanu nodrošina kravas nosūtītājs vai pieņēmējs.

7. Kuģu radītos atkritumus, piesārņotos ūdeņus un kravas pārpalikumus pieņem un turpmāk apsaimnieko ostas pārvalde vai komercsabiedrības.

8. Kuģa kapteinis (izņemot zvejas kuģus un atpūtas kuģus, kuri drīkst pārvadāt ne vairāk kā 12 pasažierus) aizpilda kuģa atkritumu deklarāciju (1.pielikums) un nosūta tajā esošo informāciju ostas pārvaldei vienā no šādiem termiņiem:

8.1. vismaz 24 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā, ja osta ir zināma;

8.2. tiklīdz piestāšanas osta kļūst zināma, ja minētā informācija ir pieejama mazāk nekā 24 stundas pirms piestāšanas ostā;

8.3. kuģim izejot no iepriekšējās ostas, ja reisa ilgums ir mazāks par 24 stundām.

9. Kuģa kapteinis pēc kuģa ienākšanas ostā iesniedz kuģa atkritumu deklarāciju ostas pārvaldē, kura nekavējoties nosūta deklarācijas kopiju Valsts vides dienestam. Kuģa atkritumu deklarācijas oriģinālu glabā ostas pārvaldē, uz kuģa paliek deklarācijas kopija, un tā tiek glabāta vismaz līdz iziešanai no nākamās ostas.

10. Pirms ostas atstāšanas kuģis nodod ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās:

10.1. kuģa radītos atkritumus;

10.2. kravu pārpalikumus saskaņā ar MARPOL 73/78 prasībām.

11. (Svītrots ar MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1023.)

12. Kuģus, kuri ir iesaistīti regulārā satiksmē un bieži un regulāri piestāj ostās, ostas pārvalde pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu var atbrīvot no šo noteikumu 8.punktā un 10.1.apakšpunktā minēto prasību izpildes, ja ir nodrošināta šo kuģu radīto atkritumu nodošana un obligāto maksu samaksa ostās, kuras atrodas kuģa maršrutā.

13. Lai kuģi, kas ir iesaistīts regulārā satiksmē un bieži un regulāri piestāj ostās, atbrīvotu no šo noteikumu 8.punktā un 10.1.apakšpunktā minēto prasību izpildes, kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks vai kuģa operators iesniedz iesniegumu ostas pārvaldē. Iesniegumā norāda:

13.1. ostu, kurā kuģis regulāri nodod atkritumus;

13.2. cik bieži kuģis ienāk ostā;

13.3. reisa ilgumu;

13.4. kuģa atkritumu uzkrāšanas tilpņu vai konteineru ietilpību.

13.¹ Kuģis drīkst doties uz nākamo ostu, nenododot kuģa radītos atkritumus, ja saskaņā ar kuģa atkritumu deklarāciju atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpība ir pietiekama, lai visus uzkrātos un plānotajā reisā uzkrājamos atkritumus uzglabātu līdz galamērķa ostai. Ja ostas pārvaldei ir informācija, ka plānotajā galamērķa ostā nav atbilstošu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu vai galamērķa osta nav zināma, ostas pārvalde pieprasa, lai kuģis pirms izbraukšanas no ostas nodod atkritumus.

14. Kuģu radīto atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas izmaksas sedz ostā ienākošie kuģi, maksājot sanitāro maksu. Kuģi (izņemot zvejas kuģus un atpūtas kuģus, kuri drīkst pārvadāt ne vairāk kā 12 pasažierus) maksā sanitāro maksu neatkarīgi no tā, vai tie izmanto ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas vai neizmanto.

15. Sanitāro maksu aprēķina atbilstoši ostā ienākošā kuģa kategorijai, veidam, izmēram un tilpībai. Sanitārā maksa nav atkarīga no atkritumu pieņemšanas iekārtām nodoto kuģa radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu daudzuma.

15.¹ Izmaksu daļu (ja tāda ir), ko nesedz sanitārā maksa, iekasē atbilstoši kuģa faktiski nodoto atkritumu veidiem un daudzumam.

16. Ostas pārvaldei ir tiesības samazināt sanitāro maksu, ja kuģa kapteinis var pierādīt, ka kuģa vides pārvaldība, konstrukcija, aprīkojums un apkalpošana ir tāda, ka kuģa radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu daudzums ir samazināts.

17. Ostas pārvaldei ir tiesības atbrīvot no sanitārās maksas kuģi, kurš veic regulārus un īstermiņa reisus un kura kapteinis, kuģa īpašnieks vai kuģa operators var pierādīt, ka kuģa radītie atkritumi tiek nodoti citā kuģa maršrutā esošajā ostā un par to tiek maksāta sanitārā maksa.

18. Iekasēto sanitāro maksu ostas pārvalde izmanto šādiem mērķiem:

18.1. ieguldījumiem stacionārajās un pārvietojamās atkritumu pieņemšanas iekārtās;

18.2. atkritumu pieņemšanas iekārtu ekspluatācijai;

18.3. atkritumu pieņemšanas iekārtu remontam un apkopei;

18.4. atkritumu pieņemšanai un apsaimniekošanai.

19. Ostas pārvaldes pienākums ir informēt ostas lietotājus par sanitārās maksas apmēru, aprēķināšanas kārtību un izmantošanu arī tādā gadījumā, ja sanitārā maksa ir iekļauta kopējā ostas maksā.

20. Ostas pārvalde aizpilda un reizi ceturksnī elektroniski iesniedz Valsts vides dienestā ziņojuma veidlapu par kuģiem, kuriem ir samazināts sanitārās maksas apmērs vai kuri ir atbrīvoti no sanitārās maksas (1.¹ pielikums). Valsts vides dienests reizi gadā informē Eiropas Komisiju un Baltijas jūras vides aizsardzības komisiju (turpmāk — Helsinku komisija) par kuģiem, kuri ir atbrīvoti no šo noteikumu 8., 10. un 14.punktā minēto prasību izpildes.

21. (Svītrots ar MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1023.)

22. Ņemot vērā ostas lietotāju operatīvās vajadzības, ostas lielumu, ģeogrāfisko izvietojumu un to kuģu veidu, kuri piestāj ostā, ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas ir atbilstošas, ja tās spēj no kuģiem, kuri parasti izmanto attiecīgo ostu, pieņemt attiecīgā veida un daudzuma kuģu radītos atkritumus un kravu pārpalikumus.

22.¹ Ja Latvijas karoga kuģa kapteinis konstatē ārzemju ostas pieņemšanas iekārtu neatbilstību, viņš aizpilda ziņojuma veidlapu par kuģa radīto atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību (2.pielikums) un iesniedz Latvijas Jūras administrācijai. Latvijas Jūras administrācija par konstatēto kuģa radīto atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību nekavējoties ziņo ostas valsts kompetentajai institūcijai un Starptautiskajai jūrniecības organizācijai, kā arī nosūta ziņojuma kopiju Valsts vides dienestam iesniegšanai Eiropas Komisijai. Ziņojumā Starptautiskajai jūrniecības organizācijai ietver kuģa kapteiņa ziņojuma kopiju un dokumentus par pieņemšanas iekārtu neatbilstību.

22.² Ja Valsts vides dienests no citas valsts karoga kuģa kompetentās institūcijas vai kuģa kapteiņa saņem ziņojumu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību Latvijas ostā, tas veic izmeklēšanu par pieņemšanas iekārtu neatbilstību un par izmeklēšanas rezultātiem informē kuģa karoga valsts kompetento institūciju.

23. Kuģim, kas no citiem kuģiem pieņem naftas atkritumus un kaitīgās šķidrās vielas saturošus ūdeņus ostas akvatorijā un Latvijas ūdeņos, nepieciešams Latvijas Jūras administrācijas apstiprināts avāriju seku likvidācijas plāns un avāriju seku likvidācijas aprīkojums, kas ir pietiekams, lai likvidētu kubikmetru lielu kaitīgo vielu noplūdi jūrā.

24. Naftas atkritumus pieņem specializētos savācējkuģos, autocisternās vai atkritumu pieņemšanas iekārtās, izmantojot speciāli šim mērķim paredzētus cauruļvadus. Naftas atkritumu pieņemšanai aizliegts izmantot cauruļvadus, kuri ir paredzēti citu šķidrumu pārsūknēšanai.

25. Ja ostas piestātnes ir speciāli aprīkotas kaitīgu šķidro vielu pārkraušanai, kravas nosūtītājs vai pieņēmējs nodrošina šīs vielas saturošu ūdeņu pieņemšanu, kā arī paredz to uzglabāšanu un pārstrādi.

26. Kuģa notekūdeņus uz savācējkuģi vai krasta atkritumu pieņemšanas iekārtām novada pa speciāli šim mērķim paredzētiem cauruļvadiem, izmantojot kuģa atsūknēšanas sistēmu. Aizliegts izmantot cauruļvadus, kuri ir paredzēti citu šķidrumu pārsūknēšanai.

27. Cauruļvadi (un cauruļvadu savienojumi), pa kuriem pārsūknē naftas atkritumus vai notekūdeņus, atbilst MARPOL 73/78 I pielikuma 19.noteikuma un IV pielikuma 11.noteikuma prasībām.

28. Jahtu ostas vai piestātnes pārvaldītājs nodrošina kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu no ienākošajām jahtām.

29. Jahtu ostas vai piestātnes pārvaldītājs nodrošina viņa pārvaldībā esošās ostas vai piestātnes aprīkošanu ar:

29.1. tualetēm, kuras darbojas visu diennakti;

29.2. atsevišķiem vismaz triju veidu konteineriem — pārtikas atkritumiem, sausajiem naftas produktu atkritumiem un citiem sadzīves atkritumiem.

30. Kuģa kapteinis nodrošina, lai kuģa atkritumu reģistrācijas žurnālā, naftas operāciju žurnālā vai kravas operāciju žurnālā ieraksti par kuģu radīto atkritumu un kravu pārpalikumu nodošanu ostā tiktu izdarīti atbilstoši MARPOL 73/78 prasībām. Ja uz kuģi neattiecas MARPOL 73/78 prasības par kuģu radīto atkritumu reģistrācijas žurnālu, naftas operāciju žurnālu vai kravas operāciju žurnālu, minētos ierakstus izdara kuģa žurnālā.

31. Pieņemot kuģu radītos atkritumus un piesārņotos ūdeņus, pārvietojamo un stacionāro atkritumu pieņemšanas iekārtu operators aizpilda kuģa radīto atkritumu pieņemšanas veidlapu (3.pielikums) četros eksemplāros. Viens eksemplārs paliek uz kuģa, otrs — atkritumu pieņēmējam, trešo pirms kuģa iziešanas no ostas elektroniski nosūta Valsts vides dienestam un ceturto — ostas kapteinim. Kuģa radīto atkritumu pieņemšanas veidlapu paraksta atkritumu pieņēmējs un kuģa kapteinis.

32. Komercsabiedrības, kas nodarbojas ar kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu un savākšanu ostās, katru ceturksni iesniedz Valsts vides dienestā pārskatu par kuģu radīto atkritumu pieņemšanu (4.pielikums). Valsts vides dienests apkopo informāciju par kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu Latvijas ostās.

33. Šo noteikumu prasību ievērošanu attiecībā uz kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu (tai skaitā kuģu radīto atkritumu obligāto nodošanu, pirms kuģis atstāj ostu) kontrolē Valsts vides dienests. Valsts vides dienests pirmām kārtām pārbauda kuģus, kuri nav izpildījuši šo noteikumu 8.punktā minētās prasības vai par kuriem ir saņemta informācija, ka tie nav ievērojuši citas šajos noteikumos noteiktās prasības. Šo noteikumu ievērošanu var kontrolēt ostu valsts kontroles ietvaros. Kontrolē vismaz 25 % kuģu, kuri ienākuši ostā konkrētajā kalendāra gadā.

34. Ja kuģis izbraucis jūrā, nenododot ostā kuģa radītos atkritumus vai kravu pārpalikumus, Valsts vides dienests informē par to ostas kapteini vai ostas pārvaldi nākamajā ostā, kurā kuģis paredzējis piestāt. Nākamajā ostā, kurā kuģis piestāj, kuģu un ostu kontroles inspektori aiztur kuģi līdz brīdim, kamēr tiek izvērtēta kuģa radīto atkritumu deklarācijā sniegtā informācija un šajos noteikumos noteikto prasību piemērošana attiecīgajam kuģim.

35. Ja saņemta informācija, ka kuģis šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav nodevis kuģa radītos atkritumus ostā, kuģu un ostu kontroles inspektori aiztur kuģi līdz brīdim, kamēr pabeidz izvērtējumu par atkritumu nodošanas atbilstību šiem noteikumiem un kamēr nav nodoti kuģa radītie atkritumi atbilstoši šo noteikumu prasībām.

36. Ostas pārvalde izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu (turpmāk — atkritumu apsaimniekošanas plāns) attiecīgajai ostai triju gadu periodam. Vairākām viena reģiona ostām var izstrādāt kopīgu atkritumu apsaimniekošanas plānu, katrai ostai plānā paredzot atsevišķu nodaļu par kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu un ievērojot katras ostas vajadzības pēc ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām. Atkritumu apsaimniekošanas plānu apstiprina ostas valde.

37. Atkritumu apsaimniekošanas plānu pirms apstiprināšanas saskaņo ar Valsts vides dienestu. Atkritumus ostā apsaimnieko atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plānam.

38. Atkritumu apsaimniekošanas plāns atbilstoši ostas lielumam un ostā ienākošo kuģu tipiem aptver visus kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu veidus.

39. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānu ostām, ņem vērā:

39.1. Starptautiskās jūrniecības organizācijas rekomendācijas par atkritumu pieņemšanas iekārtām ostās;

39.2. 1992.gada 9.aprīļa Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību prasības un Helsinku komisijas rekomendācijas.

40. Atkritumu apsaimniekošanas plānā iekļauj:

40.1. kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu apsaimniekošanas kārtību ostā, tai skaitā šādus detalizētus aprakstus:

40.1.1. ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas un to nepieciešamības izvērtējums, ņemot vērā to kuģu vajadzības, kādi parasti piestāj ostā;

40.1.2. atkritumu priekšapstrāde un tam nepieciešamais aprīkojums;

40.1.3. atkritumu pārstrāde un apglabāšana;

40.1.4. kuģu radīto atkritumu un kravu pārpalikumu nodošanas kārtība;

40.2. informāciju par licencēto atkritumu pieņēmēju un apsaimniekotāju (nosaukums, adrese, tālruņa numurs);

40.3. informāciju par atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas iekārtu atrašanās vietu ostā;

40.4. informāciju par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu tipu un jaudu;

40.5. samaksas kārtību, kas noteikta par kuģu radīto atkritumu pieņemšanu;

40.6. informāciju par metodēm, kuras izmanto, lai noteiktu atkritumu pieņemšanas iekārtu noslogojuma patieso apmēru;

40.7. atkritumu apsaimniekošanas izmaksas krastā;

40.8. informāciju par ostā apsaimniekojamo kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu veidu un apjomu, kā arī metodēm, kuras izmanto atkritumu apjoma noteikšanai;

40.9. kārtību, kādā ziņo par atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību;

40.10. starptautisko un Latvijas normatīvo aktu īsu aprakstu atkritumu nodošanas, pieņemšanas un apsaimniekošanas jomā;

40.11. kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu pieņemšanas un apsaimniekošanas uzskaites kārtību, kā arī pārskatu sagatavošanas un informācijas aprites kārtību;

40.12. informāciju par sadarbību starp ostā ienākošajiem kuģiem, atkritumu pieņēmējiem, piestātņu un terminālu lietotājiem un citām ieinteresētajām pusēm;

40.13. plāna ieviešanas un papildināšanas kārtību;

40.14. plāna ievērošanas kontroles kārtību;

40.15. informāciju par personām, kas atbildīgas par atkritumu plāna ieviešanu un izpildi.

41. Atkritumu apsaimniekošanas plānu atjauno ne retāk kā reizi trijos gados, kā arī ja notiek būtiskas pārmaiņas ostas darbībā.

42. Ostas pārvalde nodrošina, lai visiem ostas lietotājiem būtu pieejama šāda informācija:

42.1. atkritumu pieņemšanas iekārtu atrašanās vietas apraksts un shēma vai karte;

42.2. kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu saraksts, kurus pieņem ostā;

42.3. ziņas par atkritumu apsaimniekotājiem (nosaukums, adrese un tālruņa numurs), kā arī par to piedāvātajiem pakalpojumiem;

42.4. atkritumu nodošanas procesa apraksts;

42.5. kārtība, kādā ziņo par atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību;

42.6. samaksas kārtība, kas noteikta par kuģu radīto atkritumu pieņemšanu;

42.7. atgādinājums par pareizas atkritumu un kravas pārpalikumu nodošanas svarīgumu.

43. (Svītrots ar MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1023.)

44. (Svītrots ar MK 31.01.2006. noteikumiem Nr.99.)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 27.novembra Direktīvas 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu radītā piesārņojuma novēršanu;

3) Komisijas 2007.gada 13.decembra Direktīvas 2007/71/EK, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 27.novembra Direktīvā 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

Ziņojums par kuģiem, kuriem ir samazināts sanitārās maksas apmērs vai kuri ir atbrīvoti no sanitārās maksas

Nr. p.k.	Kuģa nosaukums, karoga valsts, IMO numurs	Kuģa tips	Osta	Pamatojums	Atbrīvojuma veids*	Derīgs līdz

 

 

Ostas pārvaldes atbildīgā amatpersona ____________________________________

  (vārds, uzvārds, paraksts**)

Z.v.**

Datums** ______________________

Piezīmes.

1. * Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumu Nr.455 “Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība” 16. vai 17.punkts.

2. ** Dokumenta rekvizītus “datums”, “paraksts” un “Z.v.” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

PĀRSKATS PAR KUĢU RADĪTO ATKRITUMU PIEŅEMŠANU

Kuģu radīto atkritumu pieņemšanas/apsaimniekošanas komercsabiedrības nosaukums___________________________________________

Adrese, tālruņa numurs_________________________________________________

Pārskats par 200__. gada _______________ceturksnī pieņemtajiem atkritumiem

Kuģa vārds										CETURKSNĪ KOPĀ
Datums
MARPOL 73/78 I pielikums Naftas atkritumi (m3)
Naftu saturoši nosēdumi
Sateces ūdeņi
Kravas tilpņu mazgāšanas ūdens/ netīrais balasts
Citi (aprakstīt)
MARPOL 73/78 II pielikums Šķidrās kaitīgās vielas (m3)
Kravas pārpalikumi
Pirmsmazgāšanas ūdens
Tilpņu mazgāšanas ūdens
Citi (aprakstīt)
MARPOL 73/78 IV pielikums Notekūdeņi (m3)
Notekūdeņi
MARPOL 73/78 V pielikums Atkritumi (m3)
Plastmasa
Citi

Komercsabiedrības vadītājs	___________________________________________
	(vārds, uzvārds, paraksts*)

Z.v.*

Datums*

_______________________

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “paraksts”, “Z.v.” un “datums” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs