Meklēt

Rīgas Osta deviņos gadsimtos

Rīgas pirmsākumi – lībiešu ciems ir ērta dabas izveidota osta. Daugava kā senākais posms starptautiskajā tirdzniecības ceļā starp Baltijas un Melno jūru izmantota jau 5.gadsimtā. Kuģošanas vēsturē biežāk tiek runāts par tirdzniecības artēriju no varjagiem uz grieķiem jeb Daugavas-Dņepras dzintara ceļu. Pie dzīvā tirdzniecības ceļa veidojās apdzīvotas vietas. Rīgas vietā tāda radās 12.gs., kur bija dabiski veidojušies priekšnosacījumi ostai - vieta, kur kuģi varēja patverties no vēja, viļņiem, straumes un ledus iešanas pavasara palu laikā, izkraut preces un izsēdināt pasažierus. Lībiešu ciemats Daugavas lejteces labajā krastā, Rīgas jeb Rīdzenes upes grīvā, kļūst par ērtu tirdzniecības vietu starp skandināvu, vācu, holandiešu un citu valstu kuģotājiem ienākušiem no jūras puses un krievu kņazistu tirgotājiem pa Daugavu no iekšzemes.


Rīgas dibināšana.

13.gs. sākums saistās ar hronikās aprakstīto vācu bīskapa Alberta ierašanos, viņa izveidoto Kristus bruņinieku ordeni ar mērķi kontrolēt tirdzniecību ar slāvu tautām un pievērst pamatiedzīvotājus kristīgai ticībai. 1201.gads kļūst par oficiālo Rīgas dibināšanas gadu, un bīskaps Alberts – par tās dibinātāju. 13.gs. pilsētas rāte slēdz savstarpējās tirdzniecības un preču apmaiņas līgumus ar austrumu kņazistēm un Hanzas pilsētām, tādējādi kļūstot par tam laikam ievērojamu starpvalstu tirdzniecības ostu un Hanzas savienības locekli.


Hanzas savienības nostiprināšanās.

14.gs. Rīga atrodas Livonijas ordeņa pārvaldījumā. Hanzas savienības varenība nostiprinās, un Baltijas jūru mēdz dēvēt par Hanzas ezeru. Rīgas galvenā osta atrodas Rīdzenes upes paplašinājumā – Rīgas ezerā, un caur to eksportē galvenokārt vasku, linus, kaņepes, kokmateriālus un zvērādas.


Jaunās pasaules atklāšana izraisa Rīgas ostā nepieredzētu tirdzniecības uzplaukumu.

1492. gadā Kolumbs atklāj Ameriku, un šis notikums būtiski ietekmē Eiropas valstu un tai skaitā arī Rīgas pilsētas tirdzniecisko darījumu apjomus. Sākas masveida jūras kravu pārvadājumu laikmets. Pieprasījums pēc labības un kokmateriāliem pieaug vairākas reizes. Vērtīgākais eksportējamais materiāls ir mastu koki. Rīgas osta ir pārvietojusies uz Daugavu, atstājot Rīdzenes upes izteku nelielu buru laivu piestātnēm un kuģu ziemošanai. Rīgas importējamo preču sarakstā dominē sāls, siļķes, audumi, metāla izstrādājumi, koloniālpreces.


Livonijas karā Rīgas atslēgas un noteikšana pār ostu tiek uzvarētājam.

1558.gadā sākas Livonijas karš, kurā starp Lietuvas – Polijas savienību, Zviedrijas karalisti un Krieviju par godalgu uzvarētājam jākļūst Rīgas ostai. Tie ir nemierīgi laiki pilsētai naidīgu spēku ielenkumā, kas 1581.gadā beidzas ar poļu uzvaru. 1591.gadā Rīgas ostā ienāk 391 burinieks, taču kopumā poļu laiki samazina ostas konkurētspēju lielo nodokļu dēļ.


Zviedru laiki Rīgā.

1600.gadā sākas Polijas – Zviedrijas karš par ietekmes sadalīšanu Baltijas jūrā. Biežie zviedru uzbrukumi bloķē ostu un ierobežo tirdzniecību, līdz 1621.gadā izšķirošajā cīņā par Rīgu zviedri salauž rīdzinieku pretestību. Vidēji 300 burinieku ik gadu apmeklē Rīgas ostu. Preču plūsma no austrumiem palielinās, taču augsto muitas nodevu dēļ daļa kravu aizplūst caur Kurzemes un Prūsijas ostām.


Rīga kļūst par pirmo Krievijas ostu Baltijas jūrā.

1700.gadā Krievijas cars Pēteris 1 piesaka karu Zviedrijai. 1710.gadā Rīgas pilsētas atslēgas saņem grāfs Šeremetjevs. 18.gadsimtā plānveidīgi tiek veikti inženiertehnisko būvju darbi Daugavas gultnes koriģēšanā. Upes padziļināšana un pilsētas aizsardzība pret ledus iešanu un plūdiem ir galvenais iemesls lai uzsāktu dambju būvi. 1788.gadā Daugavgrīvā tiek uzstādīta 1. bāka, kas nomaina esošo ugunskuru no baļķiem darinātā tornī. Tiek dibināta pirmā navigācijas skola.


Ar grandiozo dzelzceļu, dambju, un tiltu būvi Rīgas nozīme strauji pieaug.

Sākoties jaunajam gadsimtam kuģošana Rīgas ostā kļūst kritiska kuģu ceļa aizsērēšanas dēļ. Pilsētas ārējā tirdzniecība kļuvusi pilnīgi atkarīga no bagarēšanas. To finansē galvenokārt tirgotāji jeb Rīgas biržas komiteja, un padziļināšanas darbos tiek izmantotas tā laika progresīvāko inženieru idejas un tehnika. 1830.gadā Rīgu apmeklē pirmais tvaikonis “Oskar”. 1850.gadā tiek uzsākta Austrumu mola būve, no 1881. – 1885.gadam uzbūvē Rietumu molu, un Rīgas jūras vārti iegūst savu šodienas izskatu. 1852.gadā atklāta telegrāfa līnija Rīga – Bolderāja, 1861.gadā iededzina ar gāzi darbināmo bāku uz austrumu mola, atklāj Rīgas – Daugavpils dzelzceļu, 1871.gadā – Rīgas – Caricinas dzelzceļu un dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Rīga tiek savienota ar Krievijas tirgiem un izejvielu avotiem. 1877.gadā Rīgas osta iegādājas pirmo ledlauzi. 1894.gadā Andrejostā atklāj elevatoru un dzelzceļu uz to. 1898.gada 31.maijā tiek apstiprinātas paplašinātās ostas robežas.


Izaugsmes un pārmaiņu laiks.

Jaunais gadsimts sākas ar Pasaules rūpniecisko krīzi. 20.gadsimta sākumā Rīga ir lielākā Krievijas eksportosta kokmateriālu jomā un ieņem 3.vietu cariskās Krievijas impērijā pēc ārējās tirdzniecības kopapjoma. 1901.gadā caurlaides spējas palielināšanai Krievijas valdība pieņem lēmumu par Eksportostas būvi. 1902.gadā Andrejsalā atklāj pirmo saldētavu, gadu vēlāk darbu uzsāk Rīgas preču stacija. 1905.gadā Andrejostā atklāj pilsētas pirmo elektrisko spēkstaciju. 1914.gadā īsi pirms l Pasaules kara tiek atklāts otrais dzelzceļa tilts pār Daugavu. 1915.gadā sākas Rīgas rūpnīcu, kuģu un ostas iekārtu evakuācija uz Krieviju. 1917.gadā aizejošā krievu armija uzspridzina Rīgas tiltus un dažas ostas ēkas. Vācu karaspēks ieņem Rīgu. 1918.gadā tiek proklamēta Latvijas republika, un šī paša gada Ziemassvētkos pasaulē pirmais kuģis paceļ sarkanbaltsarkano Latvijas karogu. 1920.gadā tiek parakstīts Latvijas – Krievijas miera līgums un sākas saimnieciskās dzīves atjaunošanas laiks. 1928.gadā kuģu ceļa dziļums sasniedza 8,2 metrus, 1938. – 9,0 m, tiek uzbūvētas jaunas noliktavas un saldētava Eksportostā. 1926.gadā darbu sāk ledlauzis Krišjānis Valdemārs. Latvijas tirdzniecības galvenie partneri ir Lielbritānija un Vācija. 1940.gadā Latvijā pirmoreiz nodibina padomju varu. 1941. gada vasarā sākas ll Pasaules karš, kas pārvelk svītru Rīgas ostas loģiskai attīstībai uz ilgiem padomju varas gadiem. Padomju laikā 80.gadu sākumā Kundziņsalā tiek uzbūvēts viens no lielākajiem konteineru termināliem PSRS, izveidota piestātne un infrastruktūra šķidrās gāzes eksportam, nodota ekspluatācijā Rīgas jūras pasažieru stacija, Zvejas osta Rīnūžos. 1990.gada 4. maijā Latvijas augstākā padome pieņem neatkarības deklarāciju un Rīgas ostas vēsturē sākas jauns attīstības posms.