Rīgas brīvostā šogad vidēji mēnesi pārkrauj vairāk par 3,3 miljoniem tonnu

 

Beramkravu segmentā 9,3% pieaugums

Rīgas brīvostā turpina attīstīties beramkravu segments. Kopumā šā gada astoņos mēnešos apstrādāts 15,15 miljoni tonnu dažādu beramkravu. Šī segmenta attīstību sekmē jauno termināļu darbības uzsākšana. Pagājušā gada nogalē ekspluatācijā ir nodots jaunais minerālmēslu terminālis Riga Fertilizer terminal, kurā šā gada laikā jau ir pārkrauts vairāk par miljons tonnām. Līdz ar to šogad ķīmisko beramkravu grupā kopējais kravu apgrozījums pieaugums sastāda 52%, sasniedzot turpat 1,6 miljonus tonnu.

Par 8% vairāk šogad ir akmeņogļu, - kopumā astoņos mēnešos pārkrauts 9,82 miljoni tonnu. Jāatzīmē, ka šī ir dominējošā kravu grupa Rīgas brīvostā. Par 34,5% palielinājušies metāllūžņu un par 19,1% dažādu metālu pārvadājumi.

Tikko darbu uzsācis jaunais Riga Bulk terminal. Pagaidām tas strādā testa režīmā un tajā apkalpoti pirmie divi kuģi ar sojas izspiedām un mālzemi, bet perspektīvā jauda sasniegs līdz 3 miljoniem tonnu gadā. Termināļa būvniecībā izmantotas jaunākās tehnoloģijas, kas nodrošina ne tikai drošu un ātru beramkravu pārkraušanu, bet ir aprīkotas arī ar vidi saudzējošām iekārtām, tostarp slēgto konveijera līniju un putekļu uztveršanas ietaisēm. Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks skaidro: „Bulk terminālis ir piemērots gan pārtikas, gan nepārtikas kravu apstrādei un pirmie kuģi jau ir uzkrauti. Šajā terminālī dominējošās būs mālzemes, sojas izspaidu un labības produktu kravas. No savas puses investori ieguldījuši 28,3 miljonus eiro, savukārt Rīgas brīvostas pārvalde realizē kuģu ceļa padziļināšanas projektu, lai nodrošinātu šī termināļa pilnvērtīgu darbību.”

Pozitīvi vērtējams graudu kravu apjoma pieaugums: šogad to ir 3,5 reizes vairāk kā iepriekšējā gada atbilstošajā laika periodā.

Apgrozījums kritums novērojams rūdas (-5,2%), kūdras (-7,4%), kā arī celtniecības materiālu, koksnes šķeldas, ferokausējumu un zāģmateriālu kravu grupās.

Atsevišķi neizdalīto beramkravu grupā kravu apjoms praktiski bijis iepriekšējā gada astoņu mēnešu līmenī. Jāpiebilst, ka atsevišķi neizdalīto kravu grupā vairākās pozīcijās noticis būtisks kāpums: par 53,8% palielinājies sojas produktu apjoms, par 26,1% vairāk ir koksnes granulu pārvadājumu, kas izskaidro arī koksnes šķeldas apgrozījuma kritumu.

Ģenerālkravu segmentā 7,3% pieaugums

Ģenerālkravu segmentā kopumā pārkrauts 4,76 miljoni tonnu, kas ir par 7,3% vairāk kā iepriekšējā gada astoņos mēnešos. Būtiskā šī segmenta kravu grupa ir konteinerizētās kravas, un šogad novērojama straujāka to attīstības tendence. Ja iepriekšējos gados vidēji konteinerizēto kravu pieaugums vidēji bija ap 3% gadā, tad šī gada statistika liecina, ka astoņos mēnešos šī kravu veida pieaugums ir 4,7%. Kopumā konteinerizēto kravu grupā šogad ir apstrādāts 2,66 miljoni tonnu. Vienlaikus samazinās tukšo konteineru skaits (-14,3%), kas vērtējama kā ļoti pozitīva tendence, jo piepildītu konteineru pārvadājumi dod daudz lielāku pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai.

Sasniedzot 1,45 miljonus tonnu, kokmateriālu pārvadājumi ieņem arvien būtiskāku lomu Rīgas brīvostas kravu struktūrā. Šogad kokmateriālu ir par 5,6% vairāk kā iepriekšējā gada atskaites periodā.

2,7 reizes vairāk ir dažādu metālu kravu, tāpat palielinās ferokausējumu, pārtikas un zivju produkcijas, ķīmisko kravu un atsevišķi neizdalīto kravu pārvadājumi.

Neliels kritums (-5%) ir noticis roll on/roll off kravu grupā.

Par 33,5% vairāk lejamkravu

Visstraujākais pieaugums šogad vērojams lejamkravu segmentā – kopumā apstrādāts par 33,5 procentiem vairāk jeb 6,75 miljoni tonnu. Šajā segmentā dominējošās ir naftas produktu kravas, kas attiecībā pret iepriekšējā gada atskaites periodu ir palielinājušās par 34,1%. Lēcienveidīgi pieauguši ķīmisko kravu (3,1 reizi) un atsevišķi neizdalīto lejamkravu (8,4 reizes) daudzums. Vienlaikus būtiski sarukuši ir sašķidrinātās gāzes pārvadājumi.

Rīgas ostā šogad apkalpoti 579 341 pasažieri.