Kuģošana

Rīgas ostā var ienākt jebkura izmēra jahtas bez garuma, augstuma un iegrimes ierobežojumiem. Par mazo kuģi Rīgas ostā tiek uzskatīta jahta, kuteris vai atpūtas kuģošanas līdzeklis, ja tā garums ir mazāks par 24 metriem.

Lai organizētu drošu kuģu satiksmi, mazizmēra kuģiem, kuri ir aprīkoti ar ultraīsviļņu radiostaciju, tiek rekomendēts pastāvīgi nodrošināt radiosakarus ultraīsviļņu 9. kanālā.

Jahtām un atpūtas peldlīdzekļiem kuģošana ir atļauta visā Rīgas ostas akvatorijā, ievērojot, ka jebkurš kuģu satiksmes dalībnieks, kas var droši kuģot ārpus galvenajiem kuģu ceļiem, nedrīkst traucēt kuģu kustību pa tiem. Jahtu un mazo kuģu kustībai ostā jānotiek tā, lai netraucētu kuģus, kuri kuģo pa kuģu ceļu. Kuģojot Rīgas ostas akvatorijā, ir jāievēro “Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos”.

Mazajiem kuģiem ostas akvatorijā nav noteikts ātruma ierobežojums, bet ir jākuģo ar ātrumu, kas neapdraud citus satiksmes dalībniekus, cilvēkus, pietauvotus peldlīdzekļus un citas peldošas vai stacionāras konstrukcijas, īpaši ņemot vērā peldlīdzekļa radītā viļņa ietekmi. “Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos” nosaka ātruma ierobežojumus Rīgas ostas akvatorijā Loču kanālā un Buļļupē pie Mīlestības saliņas  – 14 km/h (8 mezgli), un Mīlgrāvī zem Mīlgrāvja pārvada – 18 km/h (10 mezgli).

Aktuāli drošai kuģošanai:


Noteikumi

Jahtas, buru kuģi un mazie kuģi ar dzinēja jaudu mazāku par 100kW Rīgas ostā ir atbrīvotas no Ostas maksām un maksā tikai privātajam komersantam par apkalpošanu pie jahtu piestātnes.

Jāņem vērā, ka mazajiem kuģiem ir ierobežota pieeja visām ostas teritorijā esošajām piestātnēm, izņemot specializētās jahtu piestātnes. Pārējās piestātnes atļauts izmantot, tikai saskaņojot ar Rīgas brīvostas pārvaldi vai piestātnes lietotāju – ostas komersantu.

Pasažieru pārvadāšana ostas akvatorijā atļauta tikai ar speciāli šim nolūkam paredzētiem kuģošanas līdzekļiem, kuriem ir atbilstoši dokumenti un attiecīgs glābšanas līdzekļu aprīkojums.

Visu veidu ūdenssporta sacensības ostas akvatorijas Daugavas baseinā ir jāsaskaņo ar ostas kapteini.
Rīgas ostas akvatorijā ir atļauta nodarbošanās ar rūpniecisko zveju, ja komercsabiedrībai ir izsniegti normatīvajos aktos noteiktie dokumenti. Zvejas rīku izvietošana ostas akvatorijas Daugavas baseinā ir jāsaskaņo ar ostas kapteini.

No zvejas rīkiem ostas akvatorijā visbiežāk var atrasties zvejas tīkli un murdi. Lai zvejas rīki neapdraudētu kuģošanas drošību un neradītu zaudējumus zvejniekiem un peldlīdzekļiem, tie atbilstoši jāatzīmē ar mērķiem (karodziņiem), kas var tikt papildināti ar apgaismojumu (zibšņuguni). Zvejas rīku karodziņu krāsas ir noteiktas MK noteikumos.  Upes labajā krastā karodziņu krāsa ir sarkana, bet kreisajā krastā – zaļa. Zvejas rīku krasta galu apzīmē ar vienu karodziņu, bet upes galu ar diviem karodziņiem.


Jahtu un mazo kuģu ienākšana/iziešana

Ja jahta vai atpūtas kuģis saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav pakļauts robežpārbaudei, muitas kontrolei vai citām kontrolēm robežšķērsošanas vietās, tad ienākot un izejot no Rīgas ostas, kuģa kapteinis var sniegt informāciju Krasta apsardzes dienestam cilvēku meklēšanas un glābšanas nolūkiem. Paziņošanu var veikt, izmantojot jebkurus pieejamos saziņas līdzekļus. Paziņojumu var sniegt arī kapteiņa pilnvarota persona, tai skaitā jahtklubs.


Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

  • Izmantojot radiosakarus

    • Radiotelefonija / DSC / Radiotelekss:
      Sardze 24 stundas uz 2182 kHz, UĪV kanāls 16., izsaukuma signāls "RIGA RESCUE RADIO". DSC selektīvais Nr. 002750100 uz 2187,5 kHz un UĪV DSC 70. kanālā. Nepārtraukti skanē visas avārijas un drošības GMDSS ARQ frekvences, selektīvais numurs 6060 RMRCC LV.
  • Kontakti


Ja jahta vai atpūtas kuģis saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir pakļauts robežpārbaudei, muitas kontrolei vai citām kontrolēm robežšķērsošanas vietās, tad kuģa kapteinim izmantojot jebkurus pieejamos saziņas līdzekļus, ne vēlāk kā stundu pirms kuģa ienākšanas ostā pie piestātnes, vai divas stundas pirms atiešanas no piestātnes, attiecīgajiem valsts dienestiem jāpaziņo normatīvajos aktos noteiktā informācija. Paziņošanu var veikt arī kapteiņa pilnvarota persona, tai skaitā jahtklubs.