Latviski
2014.gada 11 mēnešos Rīgas brīvostas termināļos kopumā apstrādāts 37,26 miljoni tonnu, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstīgo laika periodu ir par 15,7% vairāk. Vidēji mēnesī Rīgas brīvostā šogad tiek pārkrautas vairāk kā 3,4 miljoni tonnu. Novembrī vien apstrādāts turpat 3,7 miljoni tonnu. Šī brīža rezultāti apliecina, ka līdz gada beigām Rīgas brīvostā būs pārkrauts vēsturiski lielākais kravu apjoms – vismaz 40 miljoni tonnu. Īpaši nozīmīgs šis fakts ir kontekstā ar citu Baltijas valstu ostām, kur šajā gadā vērojams kravu apjoma samazinājums.
„Mēs esam spējuši veikt mērķtiecīgas investīcijas un piedāvāt tādu servisu, kas kravu īpašniekus pārliecina sadarboties tieši ar Rīgas brīvostu. Mēs pamatoti lepojamies ar sasniegumiem – Rīgas osta jau vairāk kā gadu ir tiesīga saukties par lielāko ostu Baltijas valstīs, un ar katru dienu kļūst arvien spēcīgāka un spēcīgāka. Tas ir panākts ne jau viena vai divu gadu laikā – pamatā tam ir padsmit gadu ilgs Rīgas brīvostas pārvaldes darbs.” Uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks.
Beramkravu pieaugums – 10%
Šogad kopumā beramkravu segmentā apstrādāts 21,44 miljoni tonnu, kas ir par 10%, jeb 1,94 miljoniem tonnu vairāk kā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Absolūti lielākā šī segmenta kravu grupa ir ogles, kur apjoms Rīgas ostā turpina pieaugts. Šogad ogļu kravu ir par 6,1% vairāk kā pērnā gada 11 mēnešos. Kopumā pārkrauts 13,48 miljoni tonnu ogļu.
Otra lielākā kravu grupa, kas kopš jaunā minerālmēslu pārkraušanas termināļa nodošanas ekspluatācija saglabā strauja pieauguma tendenci, ir ķīmisko, tostarp minerālmēslu pārkraušana. Šogad apstrādāto minerālmēslu apjoms sasniedzis jau 2,25 miljonus tonnu, kas ir par 71% vairāk kā pagājušajā gadā.
Vairāk kā divas reizes šogad palielinājušies labība un labības produktu pārvadājumi, par 24,7% vairāk ir metāllūžņu un par 16,5% dažādu metālu. Atsevišķi neizdalīto beramkravu grupā, kopumā apstrādājot 2,66 miljonus tonnu, vērojams 4,7% pieaugums. Pozitīva dinamika piemīt šajā grupā iekļauto sojas produktu (+29,4%), koksnes granulu (+29,2%) un cukurbiešu produktu (+20,1%) pārvadājumiem. Praktiski dubultojies ir pārējo beramkravu apjoms, kas nu sastāda 400 tūkstošus tonnu.
Praktiski pagājušā gada līmenī ir kūdras apjoms, savukārt par 13,2% sarukuši rūdas pārvadājumi. Samazinājušies arī celtniecības materiālu (-27,1%), koksnes šķeldas (-42%), zāģmateriālu (-6,1%) un ferokausējumu (-5,4%) daudzums. Produkti, kuru apjoms šajā gadā ir samazinājies, Rīgas brīvostā apstrādāto kravu kopapjomā neieņem būtisku vietu, tāpēc neiespaido kopējo ostas attīstības dinamiku.
Par 4,9% vairāk ģenerālkravu
Ģenerālkravu segmentā šogad apstrādāts 6,55 miljoni tonnu, kas ir 4,9% vairāk kā 2013.gada 11 mēnešos. Absolūti lielāko šī segmenta daļu sastāda konteinerizētie pārvadājumi. Šajā grupā šogad apstrādāts 3,81 miljoni tonnu, kas ir par 5,8% vairāk.
Ģenerālkravu segmentā iekļauto kokmateriālu apjoms palielinājies par 2,1% un sasniedz 1,94 miljonus tonnu. Dubultojušies ir dažādu metālu pārvadājumi, kā arī vairāk ir pārtikas, zivju, ķīmisko kravu un citu ģenerālkravu. Kritums vērojams roll on/roll of kravu grupā (-18,1%).
Lēcienveidīgi pieaug naftas produktu apjoms
Jau kopš šā gada sākuma visstraujākā pieauguma dinamika vērojama lejamkravu segmentā, Kopumā šajā segmentā apstrādāts 9,27 miljoni tonnu, kas ir par 43,7% vairāk kā pagājušā gada 11 mēnešos. Naftas produktu pārvadājumos pieaugums sastāda 44,3%. Vairāk ir arī ķīmisko un pārējo lejamkravu. Vienīgi sašķidrinātās gāzes pārvadājumu ir mazāk kā pērn.
Šogad Rīgas brīvostā apkalpoti 698 430 pasažieri, kas ir par 10,2 % mazāk kā 2013.gadā. Tas skaidrojams ar regulārās prāmju līnijas reisu skaita samazinājumu.
